Putuplasts un ekoloģija. Jautājums domājošiem cilvēkiem. Kāpēc jūs ticat tam, kam ticat? Putupolistirola gadījumā, tāpēc, ka “visi” stāsta un zina, ka tas ir “kaitīgi”! Un, līdz ar to, arī mēs esam pieraduši tā domāt. 

Ticam, ka no pirmā acu uzmetiena, putuplasts un ekoloģiskums, šķiet nesavienojamas lietas, bet tā ir tikai raugoties virspusēji! Sāksim ar to, ka Ecsoen paliekošo veidņu sastāvā 98% ir gaiss un tikai divus atlikušos procentus sastāda “kaitīgais” polistirols! Par “kaitīgumu” nez kāpēc domājam tad, kad jārunā par būvniecību, bet ne tad, kad veikalā pērkam sagrieztus gaļas produktus, kafiju termokrūzē vai ēdienu līdzņemšanai. Tie ir daži ekstrēmākie piemēri. Tālāk – iepakojums visai sadzīves tehnikai, granulas sēžammaisos, termosomas un kastes zivīm un jūras veltēm. Tāpat, liekot galvā aizsargķiveri gan sev, gan bērniem, vai aizdomājaties, ka arī tā sastāv no šī materiāla? Putupolistirolu plaši izmanto arī medicīnā. Starp citu, arī donoru orgānu pārvadāšanas konteineru siltumizolācijai izmanto putupolistirolu!  Vai kāds tādas taisa no blokiem vai vates? Nav sliktu vai labu būvniecības materiālu, ir materiālu cena un efekts, ko par šo cenu var iegūt. Kā saimniecības siltumizolācijas materiāls putupolistirols turpina sevi pierādīt jau 70 gadus, kā būvniecības materiāls gan paliekošajiem veidņiem, gan siltumizolācijai nedaudz mazāk, 50 gadus – pirmie ēkas pamati pēc šīs tehnoloģijas tika ielieti 1966. gadā!  

Putupolistirols ir 100% pārstrādājams materiāls un tā ražošanas procesā ir ļoti maz piesārņojumu, jo tajā, galvenokārt, izmanto ūdens tvaikus! Atkritumu ražošanas procesā nav, jo visi pārpalikumi un atgriezumi tiek pārstrādāti otrreiz.  

Putupolistirola sadalīšanās bioloģiski nenotiek. To parasti uzskata par trūkumu, taču tas tikai pierāda, ka šī iemesla pēc ar ķīmiskiem elementiem netiek piesārņots ne gaiss, ne ūdens. Tāpat tas ir ilgmūžīgs – ilgi kalpos kā siltumizolācijas materiāls. Putupolistirols ir inerts, tas saglabā savu inertumu vairumā sastopamajās vidēs un saglabā visas savas īpašības nemainīgas temperatūrā no -80 ˚C līdz 100˚C. ASV un Kanādas būvnieku pieredze rāda, ka 60. gadu beigās būvētās ēkas lieliski kalpo līdz pat mūsdienām. EPS praktiski neuzsūc ūdeni un tā virsma nav barojoša nekādiem mikroorganismiem.

Putupolistirols un degšana. 

Viens no visbiežākajiem argumentiem, kad ir pieņemts domāt par EPS (putupolistirolu) kā kaitīgu materiālu, ir degšana. Bet, ja salīdzina to ar mēbelēm, tad, degot virtuves iekārtai, CO2 izdalās 65-70 reizes vairāk nekā degot tādam pašam daudzumam putupolistirola. 

BREEAM (BRE Environmental Assessment Method), pasaulē atzīta ēku ekoloģiskuma noteikšanas metode, ir atzinusi EPS par ekoloģiski nekaitīgu un piešķīrusi putupolistirolam augstāko iespējamo vērtējumu A+.  (https://www.bregroup.com/greenguide/ggelement2.jsp?buildingType=Industrial&category=15&parent=0&elementType=10032&eid=18890 )

Piedāvājam nelielu mentālu eksperimentu – noliekat, kaut domās, savu pusdienu, brokastu vai vakariņu sviestmaizīti uz minerālvates gabala, gāzbetona bloka un putupolistirola loksnes. Kuru no šīm trijām jūs būtu gatavi apēst?  

Nenoveliet visu darbu dabai, sargājiet to un nepiesārņojiet! Tad arī nevajadzēs vainot šo lielisko siltumizolācijas materiālu neekoloģiskumā. 

Papildu informāciju par mūsu piedāvāto bloku izejmateriāliem lasi sadaļā Bloku izejmateriāli.

Leave a Reply

Your email address will not be published.